🚫 ES likumdevēji atbalsta aizliegumu mākslīgā intelekta lietotnēm ģenerēt nepiedienīgus attēlus ↗
ES likumdevēji atbalstīja priekšlikumu aizliegt mākslīgā intelekta lietotnes, kas rada bez piekrišanas nepiedienīgus attēlus — tā sauktos kailināšanas rīkus. Šis solis šķiet nokavēts, ņemot vērā, cik ātri dziļviltojumu ļaunprātīga izmantošana ir izplatījusies no margināliem nostūriem par kaut ko satraucoši plaši izplatītu.
Priekšlikums iekļautos ES Mākslīgā intelekta likuma pārskatīšanā, un likumdevēji atbalstītu arī dažu augsta riska mākslīgā intelekta saistību atlikšanu, jo tehniskie standarti vēl nav pilnībā gatavi. Tātad, stingrāki noteikumi vienā elpas vilcienā, vairāk skrejceļa nākamajā – ļoti Briselei raksturīga pretruna.
🔎 Google izstrādā iespējas atteikties no mākslīgā intelekta meklēšanas rezultātos, lai mazinātu bažas Apvienotajā Karalistē ↗
Pēc Apvienotās Karalistes konkurences regulatoru spiediena Google strādā pie veidiem, kā tīmekļa vietnes varētu atteikties no tā ģeneratīvajām mākslīgā intelekta funkcijām meklēšanā. Galvenā sūdzība ir vienkārša: izdevējiem nevajadzētu nodot saturu mākslīgā intelekta lietošanai tikai tāpēc, lai saglabātu redzamību meklēšanā, un tas ir kļuvis par nopietnu politikas trūkumu.
Debates skar arī Google dominējošo stāvokli Apvienotās Karalistes meklētājprogrammu tirgū, kas joprojām ir milzīgs. Mediju grupas vēlas stingrākus drošības pasākumus, lai atteikšanās no mākslīgā intelekta datu vākšanas klusi nekļūtu par slēptu rangu sodu.
🏷️ Apvienotā Karaliste plašāku autortiesību reformu ietvaros izskatīs mākslīgā intelekta satura marķēšanu ↗
Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka plašākas autortiesību reformas ietvaros tā izskatīs mākslīgā intelekta ģenerēta satura marķēšanu. Tas ietver bažas par dezinformāciju, digitālajām kopijām un to, vai autoriem ir pietiekama kontrole, kad viņu darbs tiek ielādēts ierīcē.
Visspilgtāk izceļas svārstīgums — vai varbūt pauze. Amatpersonas joprojām cenšas līdzsvarot mākslīgā intelekta izaugsmi ar radošajām tiesībām, taču vēl nav vienas noteiktas atbildes, un vilcināšanās ir jūtama. Lielas ambīcijas, neskaidra nosēšanās zona.
⚖️ FT ziņo, ka Microsoft apsver tiesvedību par 50 miljardu dolāru vērtu Amazon-OpenAI mākoņdatošanas darījumu ↗
Tiek ziņots, ka Microsoft apsver tiesvedību par nozīmīgu Amazon-OpenAI mākoņpakalpojumu vienošanos, kas varētu būt pretrunā ar uzņēmuma ekskluzīvajiem mākoņpakalpojumu noteikumiem ar OpenAI. Šeit pastāvošā spriedze nav nemanāma — Microsoft palīdzēja finansēt OpenAI, uz šīs sadarbības pamata izveidoja Azure, un tagad deju grīdas vidū varētu ienākt vēl viens gigants.
Šķiet, ka strīds ir par to, vai Amazon izveide pārkāpj Microsoft esošo tiesību burtu vai varbūt garu. Aiz juridiskā terminoloģijas slēpjas jautājums par to, kurš varēs mitināt mākslīgā intelekta infrastruktūras nākotni un kurš tiks izslēgts, kad nauda kļūs absurdi liela.
🧠 Ekskluzīvi: Bridgewater galvenais zinātnieks Sekons pievienosies Google DeepMind mākslīgā intelekta nodaļai ↗
Google DeepMind piesaista Bridgewater galveno zinātnieku Teju Sekonu, un šis solis daudz ko pasaka par to, no kurienes, pēc frontes laboratoriju domām, varētu rasties nākamā robeža. Finanses, īpaši sistemātiskās finanses, ir kļuvušas par sava veida talantu ieguves vietu mākslīgajam intelektam — ne perfekti, bet pietiekami bieži, lai to pamanītu.
Tas ir viens no tiem darbiniekiem, kas izskatās nišas tirgū, līdz tas vairs tā nešķiet. DeepMind nepārprotami vēlas vairāk cilvēku, kuri spēj tikt galā ar sarežģītām sistēmām, varbūtības domāšanu un signāliem no lauka, kas ļoti atgādina pašreizējās mākslīgā intelekta sacensības miniatūrā.
🤖 Mākslīgā intelekta speciālists Jensens Huangs vēlas, lai katram uzņēmumam būtu OpenClaw plāns ↗
Nvidia GTC pasākumā Jensens Huangs izvirzīja ideju, ka nākamā mākslīgā intelekta fāze ir par aģentiem, kas var kontrolēt datorus un darīt lietas cilvēku vietā, ne tikai gudri atbildēt. Apkārt klīda frāze “OpenClaw”, kas nedaudz izklausās pēc kiberpanka virtuves piederuma, taču doma ir nopietna.
Šķita, ka GTC vispārējā noskaņa mainās no apsēstības ar modeļa izmēru uz rīcību – programmatūru, kas noklikšķina, pabeidz, navigē, veido. Varbūt tā ir nākamā nodaļa vai varbūt tas ir vienkārši jaunākais reklāmkarogs. Tomēr virziens šķiet nepārprotams.
Bieži uzdotie jautājumi
Ko ES likumdevēji cenšas aizliegt jaunākajā ģeneratīvā mākslīgā intelekta apkarošanas kampaņā?
ES likumdevēji atbalstīja priekšlikumu aizliegt mākslīgā intelekta lietotnes, kas rada nepiekrišanas ceļā iegūtus nepiedienīgus attēlus, kurus bieži dēvē par kailināšanas rīkiem. Šīs izmaiņas tiktu iekļautas ES mākslīgā intelekta likuma pārskatīšanā. Rakstā tas tiek aprakstīts kā atbilde uz dziļviltojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kas pāriet no marginālas izmantošanas uz kaut ko daudz plašāku un kaitīgāku.
Kāpēc ES pastiprina mākslīgā intelekta noteikumus, bet atliek dažu Mākslīgā intelekta likuma saistību izpildi?
Likumdevēji arī atbalstīja dažu augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu saistību atlikšanu, jo tehniskie standarti vēl nav pilnībā gatavi. Praksē tas nozīmē stingrākus noteikumus dažās jomās un vairāk ieviešanas iespēju citās. Rakstā tas tiek attēlots kā pazīstamais Briseles saspīlējums starp regulatīvajām ambīcijām un operatīvo gatavību.
Kā Google ģeneratīvā mākslīgā intelekta atteikšanās funkcija meklēšanā varētu ietekmēt izdevējus?
Google izstrādā iespējas, kas ļautu tīmekļa vietnēm atteikties no ģeneratīvajām mākslīgā intelekta funkcijām meklēšanā. Galvenā problēma ir tā, ka izdevējiem nevajadzētu atļaut mākslīgajam intelektam izmantot savu saturu tikai tāpēc, lai tie paliktu redzami meklēšanas rezultātos. Svarīgs neatrisināts jautājums ir par to, vai atteikšanās no mākslīgā intelekta datu ieguves joprojām varētu darboties kā slēpts ranžēšanas trūkums.
Ko Apvienotā Karaliste apsver attiecībā uz ģeneratīvā mākslīgā intelekta marķēšanu un autortiesību reformu?
Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka plašāku autortiesību reformu ietvaros tā izskatīs mākslīgā intelekta ģenerēta satura marķēšanas jautājumu. Diskusijā tiek aplūkota arī dezinformācija, digitālās kopijas un tas, vai autoriem ir pietiekama kontrole pār to, kā viņu darbs tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmās. Rakstā norādīts, ka politikas virziens joprojām nav skaidrs, un pastāv skaidras šaubas par to, kur jānostājas līdzsvaram.
Kāpēc Microsoft, Amazon un OpenAI mākoņa strīds ir tik svarīgs?
Ziņotais strīds ir svarīgs, jo šķiet, ka tas pārbauda, vai liels Amazon-OpenAI mākoņpakalpojumu līgums ir pretrunā ar Microsoft esošajām mākoņpakalpojumu tiesībām uz OpenAI. Tas rada jautājumus, kas ir plašāki nekā tikai līguma formulējums. Tas norāda uz plašāku cīņu par to, kurš varēs mitināt infrastruktūru, kas ir aiz progresīvām mākslīgā intelekta sistēmām, un kurš tiks izslēgts, kad šīs partnerības mainīsies.
Ko DeepMind nolīgšana un Nvidia aģenta spiediens saka par mākslīgā intelekta virzību?
Kopumā tie liecina, ka mākslīgā intelekta sacensība virzās uz praktisku rīcību, ne tikai lielākiem modeļiem vai labāku tērzēšanu. DeepMind pieņemtais darbā Bridgewater galveno zinātnieku uzsver pieprasījumu pēc cilvēkiem, kuri spēj strādāt ar sarežģītām sistēmām, signāliem un varbūtības domāšanu. Nvidia GTC vēstījums pauda to pašu plašāko ideju: nākamā fāze varētu koncentrēties uz aģentiem, kas var darboties ar programmatūru un veikt uzdevumus.