Neskatoties uz daudzajām priekšrocībām, mākslīgais intelekts rada arī nopietnus riskus, kas rada ētiskas, ekonomiskas un sabiedriskas bažas.
No darba zaudēšanas līdz privātuma pārkāpumiem — mākslīgā intelekta straujā attīstība izraisa debates par tā ilgtermiņa sekām. Tātad, kāpēc mākslīgais intelekts ir slikts? Izpētīsim galvenos iemeslus, kāpēc šī tehnoloģija ne vienmēr var būt noderīga.
Raksti, kurus jūs varētu vēlēties izlasīt pēc šī raksta:
🔗 Kāpēc mākslīgais intelekts ir labs? – Mākslīgā intelekta priekšrocības un nākotne – Uzziniet, kā mākslīgais intelekts uzlabo nozares, palielina produktivitāti un veido gudrāku nākotni.
🔗 Vai mākslīgais intelekts ir labs vai slikts? – Mākslīgā intelekta plusu un mīnusu izpēte – Sabalansēts ieskats mākslīgā intelekta priekšrocībās un riskos mūsdienu sabiedrībā.
🔹 1. Darbavietu zaudēšana un ekonomikas traucējumi
Viens no lielākajiem mākslīgā intelekta kritikas punktiem ir tā ietekme uz nodarbinātību. Tā kā mākslīgais intelekts un automatizācija turpina attīstīties, miljoniem darbavietu ir apdraudētas.
🔹 Ietekmētās nozares: Mākslīgā intelekta darbināta automatizācija aizstāj lomas ražošanā, klientu apkalpošanā, transportā un pat tādās balto apkaklīšu profesijās kā grāmatvedība un žurnālistika.
🔹 Prasmju trūkums: Lai gan mākslīgais intelekts rada jaunas darba iespējas, tām bieži vien ir nepieciešamas padziļinātas prasmes, kuru trūkst daudziem atlaistiem darbiniekiem, kā rezultātā rodas ekonomiskā nevienlīdzība.
🔹 Zemākas algas: Pat tiem, kas saglabā darbu, mākslīgā intelekta radītā konkurence var samazināt algas, jo uzņēmumi paļaujas uz lētākiem mākslīgā intelekta risinājumiem, nevis cilvēku darbaspēku.
🔹 Gadījuma izpēte: Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) ziņojumā lēsts, ka mākslīgais intelekts un automatizācija līdz 2025. gadam varētu aizstāt 85 miljonus darbavietu, pat ja tās rada jaunas darbavietas.
🔹 2. Ētiskās dilemmas un aizspriedumi
Mākslīgā intelekta sistēmas bieži tiek apmācītas, izmantojot neobjektīvus datus, kā rezultātā rodas negodīgi vai diskriminējoši rezultāti. Tas rada bažas par ētiku un taisnīgumu mākslīgā intelekta lēmumu pieņemšanā.
🔹 Algoritmiskā diskriminācija: Ir konstatēts, ka mākslīgā intelekta modeļos, ko izmanto darbā pieņemšanā, aizdošanā un tiesībaizsardzībā, ir rasu un dzimumu aizspriedumi.
🔹 Nepietiekama caurredzamība: Daudzas mākslīgā intelekta sistēmas darbojas kā "melnās kastes", kas nozīmē, ka pat izstrādātājiem ir grūti saprast, kā tiek pieņemti lēmumi.
🔹 Reālās pasaules piemērs: 2018. gadā Amazon atteicās no mākslīgā intelekta darbā pieņemšanas rīka, jo tas uzrādīja aizspriedumus pret sievietēm kandidātēm, dodot priekšroku vīriešu dzimuma pretendentiem, pamatojoties uz vēsturiskiem darbā pieņemšanas datiem.
🔹 3. Privātuma pārkāpumi un datu ļaunprātīga izmantošana
Mākslīgais intelekts plaukst, balstoties uz datiem, taču šī paļaušanās notiek uz personas privātuma rēķina. Daudzas ar mākslīgo intelektu darbinātas lietojumprogrammas apkopo un analizē milzīgu apjomu lietotāju informācijas, bieži vien bez skaidras piekrišanas.
🔹 Masveida novērošana: valdības un korporācijas izmanto mākslīgo intelektu, lai izsekotu indivīdus, radot bažas par privātuma pārkāpumiem.
🔹 Datu noplūdes: Mākslīgā intelekta sistēmas, kas apstrādā sensitīvu informāciju, ir neaizsargātas pret kiberuzbrukumiem, pakļaujot riskam personas un finanšu datus.
🔹 Dziļviltojumu tehnoloģija: Mākslīgā intelekta ģenerēti dziļviltojumi var manipulēt ar video un audio, izplatot dezinformāciju un graujot uzticību.
🔹 Spilgts piemērs: 2019. gadā no kāda Apvienotās Karalistes enerģētikas uzņēmuma tika izkrāpti 243 000 ASV dolāru, izmantojot mākslīgā intelekta ģenerētu dziļi viltotu audio, kas atdarināja izpilddirektora balsi.
🔹 4. Mākslīgais intelekts karadarbībā un autonomie ieroči
Mākslīgais intelekts arvien vairāk tiek integrēts militārajās lietojumprogrammās, radot bažas par autonomiem ieročiem un robotizētu karadarbību.
🔹 Nāvējoši autonomie ieroči: Mākslīgā intelekta vadīti droni un roboti var pieņemt dzīvības vai nāves lēmumus bez cilvēka iejaukšanās.
🔹 Konfliktu eskalācija: Mākslīgais intelekts var samazināt kara izmaksas, padarot konfliktus biežākus un neparedzamākus.
🔹 Atbildības trūkums: Kas ir atbildīgs, ja ar mākslīgo intelektu darbināms ierocis veic nelikumīgu uzbrukumu? Skaidra tiesiskā regulējuma trūkums rada ētiskas dilemmas.
🔹 Eksperta brīdinājums: Elons Masks un vairāk nekā 100 mākslīgā intelekta pētnieki ir mudinājuši ANO aizliegt slepkavas robotus, brīdinot, ka tie varētu kļūt par "terora ieročiem".
🔹 5. Dezinformācija un manipulācijas
Mākslīgais intelekts veicina digitālās dezinformācijas laikmetu, apgrūtinot patiesības atšķiršanu no maldināšanas.
🔹 Dziļi viltoti video: Mākslīgā intelekta ģenerēti dziļviltojumi var manipulēt ar sabiedrības uztveri un ietekmēt vēlēšanas.
🔹 Mākslīgā intelekta ģenerētas viltus ziņas: Automatizēta satura ģenerēšana var izplatīt maldinošas vai pilnīgi nepatiesas ziņas vēl nepieredzētā mērogā.
🔹 Sociālo mediju manipulācijas: Mākslīgā intelekta vadīti roboti pastiprina propagandu, radot viltus iesaisti, lai ietekmētu sabiedrisko domu.
🔹 Gadījuma izpēte: MIT pētījumā atklājās, ka viltus ziņas vietnē Twitter izplatās sešas reizes ātrāk nekā patiesas ziņas, un šo izplatību bieži pastiprina mākslīgā intelekta darbināti algoritmi.
🔹 6. Atkarība no mākslīgā intelekta un cilvēku prasmju zaudēšana
Tā kā mākslīgais intelekts pārņem kritiskus lēmumu pieņemšanas procesus, cilvēki var kļūt pārāk atkarīgi no tehnoloģijām, kas noved pie prasmju degradācijas.
🔹 Kritiskās domāšanas zudums: Mākslīgā intelekta vadīta automatizācija samazina nepieciešamību pēc analītiskām prasmēm tādās jomās kā izglītība, navigācija un klientu apkalpošana.
🔹 Veselības aprūpes riski: Pārmērīga paļaušanās uz mākslīgā intelekta diagnostiku var novest pie tā, ka ārsti nepamana kritiskas nianses pacientu aprūpē.
🔹 Radošums un inovācijas: Mākslīgā intelekta ģenerēts saturs, sākot no mūzikas līdz mākslai, rada bažas par cilvēka radošuma samazināšanos.
🔹 Piemērs: 2023. gada pētījumā tika ierosināts, ka skolēniem, kuri paļāvās uz mākslīgā intelekta atbalstītiem mācību rīkiem, laika gaitā samazinājās problēmu risināšanas spējas.
🔹 7. Nekontrolējama mākslīgā intelekta un eksistenciālie riski
Bailes no tā, ka mākslīgais intelekts pārspēs cilvēka intelektu, ko bieži dēvē par "mākslīgā intelekta singularitāti", rada nopietnas bažas ekspertu vidū.
🔹 Superinteliģents mākslīgais intelekts: Daži pētnieki uztraucas, ka mākslīgais intelekts galu galā varētu kļūt pārāk spēcīgs, ārpus cilvēka kontroles.
🔹 Neparedzama uzvedība: Uzlabotas mākslīgā intelekta sistēmas var izstrādāt neparedzētus mērķus, rīkojoties tā, kā cilvēki nevar paredzēt.
🔹 Mākslīgā intelekta pārņemšanas scenāriji: Lai gan tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, vadošie mākslīgā intelekta eksperti, tostarp Stīvens Hokings, ir brīdinājuši, ka mākslīgais intelekts kādu dienu varētu apdraudēt cilvēci.
🔹 Elona Maska citāts: "Mākslīgais intelekts ir fundamentāls risks cilvēku civilizācijas pastāvēšanai."
❓ Vai mākslīgo intelektu var padarīt drošāku?
Neskatoties uz šīm briesmām, mākslīgais intelekts pēc savas būtības nav slikts — tas ir atkarīgs no tā, kā tas tiek izstrādāts un izmantots.
🔹 Noteikumi un ētika: Valdībām ir jāievieš stingra mākslīgā intelekta politika, lai nodrošinātu ētisku attīstību.
🔹 Apmācības dati bez aizspriedumiem: mākslīgā intelekta izstrādātājiem jākoncentrējas uz aizspriedumu novēršanu mašīnmācīšanās modeļos.
🔹 Cilvēka uzraudzība: mākslīgajam intelektam ir jāpalīdz, nevis jāaizstāj cilvēku lēmumu pieņemšana kritiski svarīgās jomās.
🔹 Caurspīdīgums: Mākslīgā intelekta uzņēmumiem ir jāpadara algoritmi saprotamāki un atbildīgāki.
Tātad, kāpēc mākslīgais intelekts ir slikts? Riski ir dažādi – sākot ar darba zaudēšanu un aizspriedumiem līdz dezinformācijai, karadarbībai un eksistenciāliem draudiem. Lai gan mākslīgais intelekts piedāvā nenoliedzamas priekšrocības, nevar ignorēt arī tā tumšo pusi.
Mākslīgā intelekta nākotne ir atkarīga no atbildīgas izstrādes un regulēšanas. Bez pienācīgas uzraudzības mākslīgais intelekts varētu kļūt par vienu no bīstamākajām tehnoloģijām, ko cilvēce jebkad ir radījusi.