Raksti, kurus jūs varētu vēlēties izlasīt pēc šī raksta:
🔗 Kādas profesijas aizstās mākslīgais intelekts? – Ieskats darba nākotnē – Izpētiet, kuras profesijas ir visvairāk pakļautas automatizācijai un kā mākslīgais intelekts pārveido darba tirgus visā pasaulē.
🔗 Darbi, kurus mākslīgais intelekts nevar aizstāt (un kurus tas aizstās) — globāls skatījums — izpētiet pasaules mēroga skatījumu uz mākslīgā intelekta ietekmi, izceļot gan augsta riska, gan noturīgus karjeras ceļus automatizācijas laikmetā.
🔗 Cik drīz Elona Maska roboti ieņems jūsu darbu? – Izpētiet Tesla mākslīgā intelekta vadīto robotiku un ko tā signalizē par darbaspēka tuvāko nākotni.
Nesenā Bloomberg rakstā tika citēts MIT ekonomista apgalvojums, ka mākslīgais intelekts spēj veikt tikai 5% darbavietu, pat brīdinot par iespējamu ekonomikas sabrukumu mākslīgā intelekta ierobežojumu dēļ. Šī perspektīva varētu šķist piesardzīga, taču tā neņem vērā plašāku priekšstatu par mākslīgā intelekta pārveidojošo lomu dažādās nozarēs un tā pastāvīgo paplašināšanos daudz plašākā mērogā, nekā liecina skaitļi.
Viens no lielākajiem maldīgajiem priekšstatiem par mākslīgo intelektu (MI) ir uzskats, ka tas vai nu pilnībā aizstāj cilvēku darbus, vai arī nedara neko lietderīgu. Patiesībā MI spēks slēpjas darba papildināšanā, uzlabošanā un pārveidošanā, nevis tikai tā aizstāšanā. Pat ja mūsdienās pilnībā automatizēt varētu tikai 5% darbavietu, MI fundamentāli pārveido daudzas citas profesijas. Labs piemērs ir veselības aprūpe: MI nevar aizstāt ārstu, bet tas var analizēt medicīniskos attēlus, atzīmēt anomālijas un ieteikt diagnozes ar precizitāti, kas atbalsta ārstus. Radiologu loma mainās, jo MI ļauj viņiem strādāt ātrāk un ar lielāku pārliecību. Tas nav tikai veselības aprūpes stāsts; finanšu, tiesību un mārketinga jomā notiek līdzīgas pārmaiņas. Tāpēc, tā vietā, lai koncentrētos tikai uz aizstātajām darbavietām, mums jāaplūko, cik daudz darbavietu mainās, un šis skaitlis ievērojami pārsniedz 5%.
5% apgalvojums arī interpretē mākslīgo intelektu kā stagnējošu un ar ierobežotu darbības jomu. Patiesībā mākslīgais intelekts ir universāla tehnoloģija, tāpat kā elektrība vai internets. Abas šīs tehnoloģijas sākotnēji bija ierobežoti izmantotas, ar elektrību darbināmām gaismām un internetam pieslēgtām pētniecības laboratorijām, taču galu galā tās iekļuva gandrīz visos dzīves un darba aspektos. Mākslīgais intelekts iet uz tā paša ceļa. Varētu šķist, ka mūsdienās tas var veikt tikai nelielu uzdevumu klāstu, taču tā iespējas strauji paplašinās. Ja mākslīgais intelekts šodien automatizē 5% darbu, nākamgad tas varētu būt jau 10%, un pēc pieciem gadiem – vēl daudz vairāk. Mākslīgais intelekts turpina uzlaboties, attīstoties mašīnmācīšanās algoritmiem un parādoties jaunām metodēm, piemēram, pašmācībai.
Vēl viena problēma, koncentrējoties uz darbiem, kurus var pilnībā aizstāt, ir tā, ka tiek palaists garām mākslīgā intelekta (MI) patiesais spēks – automatizēt daļu darbu, kas ļauj cilvēkiem koncentrēties uz uzdevumiem, kuriem nepieciešama radošums, stratēģija vai starppersonu prasmes. McKinsey lēš, ka 60% no visiem darbiem ir vismaz daži uzdevumi, kurus var automatizēt. Tie bieži vien ir atkārtoti vai ikdienišķi uzdevumi, un tieši šeit MI sniedz milzīgu vērtību, pat ja tas nepārņem veselas lomas. Piemēram, klientu apkalpošanā MI vadīti tērzēšanas roboti ātri apstrādā bieži uzdotus jautājumus, savukārt cilvēku aģentiem ir jārisina sarežģīti jautājumi. Ražošanā roboti veic augstas precizitātes uzdevumus, atbrīvojot cilvēkus, lai viņi varētu koncentrēties uz kvalitātes kontroli un problēmu risināšanu. MI, iespējams, neveic visu darbu, bet tas pārveido darba paveikšanas veidu, ievērojami palielinot efektivitāti.
Ekonomistu bailes no ekonomikas sabrukuma mākslīgā intelekta iespējamo ierobežojumu dēļ arī prasa rūpīgāk aplūkot. Vēsturiski ekonomika pielāgojas jaunām tehnoloģijām. Mākslīgais intelekts veicina produktivitātes pieaugumu veidos, kas var nebūt uzreiz redzami, un šie ieguvumi kompensē bažas par darbavietu zaudēšanu. Arguments, ka mākslīgā intelekta vadītas pārveides trūkums novedīs pie ekonomiskas neveiksmes, šķiet, balstās uz kļūdainu pieņēmumu: ja mākslīgais intelekts neaizstās visu darba tirgu uzreiz, tas katastrofāli cietīs neveiksmi. Tehnoloģiskās pārmaiņas šādā veidā nedarbojas. Tā vietā mēs, visticamāk, redzēsim pakāpenisku lomu un prasmju pārdefinēšanu. Tas prasīs ieguldījumus pārkvalifikācijā, taču tā nav situācija, kas noved pie pēkšņa sabrukuma. Ja kas, mākslīgā intelekta ieviešana veicinās produktivitātes pieaugumu, samazinās izmaksas un radīs jaunas iespējas, kas viss liecina par ekonomikas izaugsmi, nevis lejupslīdi.
Mākslīgais intelekts arī nebūtu jāuztver kā monolīta tehnoloģija. Dažādas nozares ievieš mākslīgo intelektu atšķirīgā tempā, ar dažādiem pielietojumiem, sākot no pamata automatizācijas līdz sarežģītai lēmumu pieņemšanai. Ierobežojot mākslīgā intelekta ietekmi tikai līdz 5% darbavietu, tiek ignorēta tā plašākā loma inovāciju veicināšanā. Piemēram, mazumtirdzniecībā mākslīgā intelekta vadīta loģistika un krājumu pārvaldība ir ievērojami palielinājusi efektivitāti, pat ja veikalu darbinieki masveidā netiek aizstāti ar robotiem. Mākslīgā intelekta vērtība ir daudz plašāka nekā tikai tieša darbaspēka aizstāšana, tā ir saistīta ar piegādes ķēžu optimizēšanu, klientu pieredzes uzlabošanu un uz datiem balstītu ieskatu sniegšanu, kas iepriekš nebija iespējams.
Doma, ka mākslīgais intelekts var veikt tikai 5% darbu, ignorē tā reālo ietekmi. Mākslīgais intelekts nav tikai pilnīga aizstāšana; tas uzlabo lomas, automatizē daļu darbu un pierāda, ka ir universāla tehnoloģija, kas katru dienu kļūst arvien jaudīgāka. Sākot ar cilvēku darba papildināšanu un beidzot ar ikdienišķu uzdevumu automatizāciju un produktivitātes pieaugumu, mākslīgā intelekta ekonomiskā ietekme sniedzas tālu aiz darba vietu aizstāšanu. Ja mēs koncentrējamies tikai uz to, ko mākslīgais intelekts nevar paveikt šodien, mēs riskējam ignorēt smalkās, bet nozīmīgās izmaiņas, ko tas jau ienes darbaspēkā un turpinās ienest nākotnē. Mākslīgā intelekta panākumi nav saistīti ar patvaļīga automatizētu darbu mērķa sasniegšanu, bet gan ar to, cik labi mēs pielāgojamies, attīstāmies un maksimāli izmantojam tehnoloģiju, kas joprojām ir tikai mūsu pasaules revolucionizācijas sākumposmā.